IKEA un gaļas bumbiņas jeb kā cilvēku uzvedība var veicināt tavus panākumus

IKEA atvēršana Rīgā. Būs diezgan grūti atrast kādu cilvēku Latvijā, kurš par šo notikumu nebūtu bijis informēts.

Cilvēki sadalījās dažādās grupās. Bija tādi, kas atcēla savus braucienus uz Lietuvas veikalu un skaitīja dienas līdz oficiālajai Rīgas lielveikala atvēršanai. Simtiem latviešu bija aizņemti, pārdomājot un sastādot iepirkuma sarakstus, lai pēc tam tos liktu lietā vietējā IKEA. Bija arī tādi, kuri bija pārsteigti par būvdarbu ātro norisi un to, cik ātri un veiksmīgi būvinženieri panāca to, kā jaunā celtne “izceļas” pilsētas ainavā. Protams, bija tādi, kas šo visu “ienīda” – preču kvalitāti un bezkaunīgo veikala “navigācijas” sistēmu, kas cilvēkus bezkaislīgi izvadā pa iepriekš izplānotiem maršrutiem un nogādā pie kasēm, kur tiem tiek izsniegts metriem garš pirkuma čeks.

Daži bija ļoti laimīgi, sapņojot par darba tirgus paplašināšanos un jaunu darba iespēju parādīšanos – “no deviņiem līdz pieciem” un tepat blakus mājām. Daži savukārt bija bažīgi, jo vietējais tirgus neapšaubāmi būs zaudētājs nevienlīdzīgajā cīņā ar zviedru milzi. Lai kā arī būtu, viena lieta bija pilnīgi skaidra – IKEA atvēršana piesaistīja nebijušu uzmanību.

Tā kā IKEA atrodas ne īpaši tālu no mūsu ofisa (lai būtu precīzi – 7 km attālumā), mēs bijām ļoti ieinteresēti redzēt, kā lietas virzās. Ik pa laikam virtuvē varēja dzirdēt sarunas par to, ko iegādāties kā nākamo uzlabojumu mūsu mājīgajam ofisam. “Vai mums vajadzētu nopirkt tumšos BEKANT galdus izstrādes komandai?”. “Nē, labāk nopirksim LINNMON galda virsmas un uztaisīsim paši savus.” Mums jau šobrīd ir diezgan daudz IKEA interjera elementu un mēbeļu. Piemēram, pirms diviem gadiem, kad pārvācāmies uz jauno ofisu, bijām nolēmuši virtuvi izveidot no IKEA. Šis neuzkrītošais dizains mums patiešām derēja, un lielākā daļa no mums pie tā jau bija pieraduši, strādājot no mūsu skandināvu klientu ofisiem. Izturīgs, komfortabls, glīts, lēts un ne pārāk uzkrītošs – tieši tas, kas mums vajadzīgs. Uzņēmuma peļņu mēs sadalām starp darbiniekiem gada bonusos, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs izvēlējāmies šo izdevīgo risinājumu. Galu galā, vai tiešām grāmatvedim ir nepieciešams tronis no tīra zelta? – hmm.. vai jūs esat pārliecināti? Padomāsim divreiz!

Lai nu kā būtu – bija grūti stāvēt malā, kad IKEA beidzot tika atvērts. Daži no mums jaunajā veikalā “iemeta aci” pusdienu pārtraukumā, citi – vakaros pēc darba. Mēs sākām to pētīt.

Mīlestība no pirmā parkinga

Pirmais, ko pamanījām, kad tuvojāmies IKEA, bija autostāvvieta. Ne tas, ka tā bija pilna (tā, starp citu, bija – jebkura brīvā vietiņa bija aizņemta), mēs gribējām uzsvērt ceļa zīmes un marķējumu. Vai maz drīkst stāvvietu izveidot tik ērtu? Auto novietošana ir noorganizēta ar dubultām līnijām un papildus vietu starp tām. Izskatās, ka tās patiešām ir ļoti pārdomātas, lai jebkurš varētu auto novietot droši un bez riska, ka tiks aizskarts blakus stāvošais auto. Tā ir laba stratēģija – tu novieto auto un jau pašā sākumā domā: “hmm, tas gan ir jauki. Es viņiem TIEŠĀM esmu svarīgs.”

Tālāk – vieta ir pilna smaidu, darbinieki izskatās ļoti laimīgi. Protams, cilvēki bija noguruši, tā tomēr bija lielā atklāšana. Bet pat kasieri izstaroja mīlestību un smaidus dienas beigās. Bija diezgan grūti noticēt – klientu apkalpošanas kvalitāte ir tik atšķirīga no citām populārām iepirkšanās vietām. Izskatās, ka šī IKEA pozitīvā atmosfēra varētu mainīt spēles noteikumus. Darbinieki pa lielākai daļai ir draudzīgi ne tikai pret pastāvīgo klientu kartes īpašniekiem, bet arī pret jebkuru klientu. Vienalga, cik pārpildīts ir veikals.

Cilvēciska attieksme

Vēl viena lieta, kas mūs pārsteidza, bija tas, kā IKEA izturas pret saviem darbiniekiem. Viņi nesāka savu pirmo darba dienu ar sapulci. Tā vietā veikala vadība bija noorganizējusi komandas brokastis. Tas ir diezgan netipiski Latvijai, it īpaši, ja tas notiek pakalpojumu industrijā. Ir diezgan viegli cienīt šādu uzņēmumu, ja redzams, ka tas sper šādus soļus darbinieku virzienā.

Skatīties, kā darbinieki aplaudē saviem pirmajiem klientiem, bija elpu aizraujoši. Gluži kā ķirsītis uz kūkas. Malači, IKEA!

Nu un?

Mēs vienmēr cenšamies eksperimentēt un meklēt uzlabojumus, lai padarītu dzīvi labāku un vieglāku mūsu ofisā. Mēs nevilcināmies izmēģināt jaunas lietas. Pēc tam, kad redzējām, cik veiksmīga bija IKEA atvēršana, mēs nolēmām iepazīties ar viņu korporatīvo kultūru. Un vai varat iedomāties? MĒS ESAM DIEZGAN LĪDZĪGI! Piemēram:

• Mēs pastāvīgi meklējam jaunus un labākus veidus, kā iedvesmot darbiniekus ikdienas dzīvē, darbā un biznesā. Atrast risinājumus gandrīz neiespējamām problēmām ir daļa no mūsu panākumiem.
• Mēs neesam kā citi uzņēmumi un arī nevēlamies būt. Mums patīk konfrontēt ar esošiem risinājumiem, domāt netradicionāli, eksperimentēt un uzdrīkstēties kļūdīties.
• Mēs lepojamies, ka dodam iespēju uzņemties atbildību un uzņemamies atbildību paši. Mēs uzticamies viens otram, nākotnē veramies ar pozitīvu skatu un iedvesmojam viens otru dot ieguldījumu attīstībā.
• Mēs vadību redzam kā rīcību nevis kā noteiktu amatu.
• Mēs esam stipri, ja uzticamies viens otram, nospraužam vienu mērķi un kopā izklaidējamies.
• Mēs problēmas risinām ar vēsu prātu un vienkāršu pieeju. Mums patīk būt pragmātiskiem un izvairīties no liekas birokrātijas. Mums patīk sadarboties ar cilvēkiem un sastapties ar izaicinājumiem.
• Mēs vēlamies būt pozitīvu izmaiņu spēks, atstājot paliekošu ietekmi uz nākotni.

Viena asins tev un man

Mēs bijām pārsteigti un reizēm pat nedaudz nobijušies no tā, cik līdzīgi esam. Ir diezgan interesanti, ja mazam konsultāciju IT uzņēmumam ir līdzīga filozofija kā milzīgam mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmumam. Un tikai pēc tam tu sāc saprast – mēs esam uz pareizā ceļa.

IKEA ir liels un veiksmīgs uzņēmums ar darbinieku skaitu, kas rakstāms sešiem cipariem. Viņu veiksme un laime ir virziens, kam būtu jāseko. Abos dzīves aspektos – profesionālajā un personīgajā. Tas nevar būt nepareizs – tāpat kā nevar būt nepareizi pasniegt zviedru gaļas bumbiņas ar dzērveņu mērci vai pelēkos zirņus ar speķi.

Mēs arī ceram, ka citi darba devēji mūsu mazajā valstī sapratīs, ka šis ir ceļš uz sapni. Tā nav visa pasaule, taču vismaz maza daļiņa no tās var kļūt par labāku vietu dzīvošanai un strādāšanai.